Latvian
A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z

Rivastigmine Actavis (rivastigmine hydrogen tartrate) – Zāļu apraksts - N06DA03

Updated on site: 10-Oct-2017

Zāļu nosaukumsRivastigmine Actavis
ATĶ kodsN06DA03
Vielarivastigmine hydrogen tartrate
RažotājsActavis Group PTC ehf

1.ZĀĻU NOSAUKUMS

Rivastigmine Actavis 1,5 mg cietās kapsulas

Rivastigmine Actavis 3 mg cietās kapsulas

Rivastigmine Actavis 4,5 mg cietās kapsulas

Rivastigmine Actavis 6 mg cietās kapsulas

2.KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS

Rivastigmine Actavis 1,5 mg cietās kapsulas

Katra kapsula satur rivastigmīna hidrogēntartrātu, kas atbilst 1,5 mg rivastigmīna (Rivastigminum).

Rivastigmine Actavis 3 mg cietās kapsulas

Katra kapsula satur rivastigmīna hidrogēntartrātu, kas atbilst 3 mg rivastigmīna (Rivastigminum).

Rivastigmine Actavis 4,5 mg cietās kapsulas

Katra kapsula satur rivastigmīna hidrogēntartrātu, kas atbilst 4,5 mg rivastigmīna (Rivastigminum).

Rivastigmine Actavis 6 mg cietās kapsulas

Katra kapsula satur rivastigmīna hidrogēntartrātu, kas atbilst 6 mg rivastigmīna (Rivastigminum).

Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.

3.ZĀĻU FORMA

Cietā kapsula (Kapsula).

Rivastigmine Actavis 1,5 mg cietās kapsulas

Gandrīz balts vai nedaudz dzeltenīgs pulveris cietajā kapsulā ar dzeltenu vāciņu un dzeltenu korpusu, un uzdruku “RIV 1.5mg” sarkanā krāsā uz korpusa.

Rivastigmine Actavis 3 mg cietās kapsulas

Gandrīz balts vai nedaudz dzeltenīgs pulveris cietajā kapsulā ar oranžu vāciņu un oranžu korpusu, un uzdruku “RIV 3mg” sarkanā krāsā uz korpusa.

Rivastigmine Actavis 4,5 mg cietās kapsulas

Gandrīz balts vai nedaudz dzeltenīgs pulveris cietajā kapsulā ar sarkanu vāciņu un sarkanu korpusu, un uzdruku “RIV 4.5mg” baltā krāsā uz korpusa.

Rivastigmine Actavis 6 mg cietās kapsulas

Gandrīz balts vai nedaudz dzeltenīgs pulveris cietajā kapsulā ar sarkanu vāciņu un oranžu korpusu, un uzdruku “RIV 6mg” sarkanā krāsā uz korpusa.

4.KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA

4.1.Terapeitiskās indikācijas

Vieglas vai vidēji smagas Alcheimera demences simptomātiska ārstēšana.

Vieglas vai vidēji smagas demences simptomātiska ārstēšana pacientiem ar idiopātisku Parkinsona slimību.

4.2.Devas un lietošanas veids

Terapija jāuzsāk un jākontrolē ārstam ar pieredzi Alcheimera demences vai Parkinsona slimības izraisītas demences diagnostikā un ārstēšanā. Slimības diagnoze jāuzstāda atbilstoši pašreizējām vadlīnijām. Terapija jāsāk tikai tādā gadījumā, ja ir pieejams aprūpētājs, kurš regulāri uzraudzīs, kā pacients lieto zāles.

Devas

Rivastigmīns jālieto divas reizes dienā, rīta un vakara ēdienreizes laikā. Kapsulas ir jānorij veselas.

Sākuma deva

1,5 mg divas reizes dienā.

Devas pielāgošana

Sākuma deva ir 1,5 mg divas reizes dienā. Ja šai devai ir laba panesamība vismaz divas terapijas nedēļas, to var palielināt līdz 3 mg divas reizes dienā. Turpmāka devas palielināšana līdz 4,5 mg un pēc tam līdz 6 mg divas reizes dienā arī pamatojas uz lietotās devas labu panesamību, un to var apsvērt vismaz pēc divu nedēļu iepriekšējās devas lietošanas.

Ja terapijas laikā tiek novērotas blakusparādības (t.i., slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā vai apetītes zudums), ķermeņa masas samazināšanās vai ekstrapiramidālo simptomu pasliktināšanās (piemēram, trīce) pacientiem ar Parkinsona slimības izraisītu demenci, tās var novērst ar vienas vai vairāku devu izlaišanu. Ja blakusparādības saglabājas, dienas deva uz laiku ir jāsamazina līdz iepriekšējai devai, kuras panesamība bija laba, vai arī terapija jāpārtrauc.

Uzturošā deva

Efektīva ir 3 līdz 6 mg liela deva, lietojot divas reizes dienā; lai panāktu maksimālo terapeitisko efektivitāti, pacientiem ir jālieto vislielākā maksimālā labi panesamā deva. Ieteicamā maksimālā dienas deva ir 6 mg divas reizes dienā.

Uzturošo terapiju iespējams turpināt, kamēr vien pacientam saglabājas terapeitiskais efekts. Tādēļ rivastigmīna lietošanas sniegtais klīniskais ieguvums ir regulāri jāpārvērtē, it īpaši, ja pacients lieto mazāk kā 3 mg divas reizes dienā. Ja 3 mēnešu laikā uzturošās devas terapija pacientam nenodrošina pietiekamu demences simptomu samazinājumu, terapija ir jāpārtrauc. Nepieciešamība pārtraukt terapiju ir jāapsver arī tad, kad vairs nav novērojama terapeitiskā efektivitāte.

Individuālu reakciju uz rivastigmīnu nav iespējams paredzēt. Tomēr lielāka ārstēšanas efektivitāte tika novērota Parkinsona slimības pacientiem ar vidēji smagu demenci. Līdzīgi, lielāka ārstēšanas efektivitāte tika novērota Parkinsona slimības pacientiem ar redzes halucinācijām (skatīt

5.1. apakšpunktu).

Nav veikti ar placebo kontrolēti terapijas efektivitātes pētījumi, kuru ilgums pārsniedz 6 mēnešus.

Terapijas atsākšana

Ja terapijas pārtraukums ir ilgāks par trim dienām, to atsāk, lietojot pa 1,5 mg divas reizes dienā. Devu pielāgo, kā norādīts iepriekš.

Nieru un aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem nieru vai aknu darbības traucējumiem deva nav jāpielāgo. Tomēr sakarā ar to, ka šajā pacientu grupā iedarbība ir pastiprināta, ir rūpīgi jāievēro ieteikumi, kas attiecas uz devas pielāgošanu atbilstoši individuālajai panesamībai, jo pacientiem ar klīniski nozīmīgiem nieru vai aknu darbības traucējumiem var attīstīties vairāk no devas atkarīgo blakusparādību. Nav veikti pētījumi pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem, tomēr Rivastigmine Actavis kapsulas var lietot šajā pacientu populācijā, nodrošinot stingru uzraudzību (skatīt 4.4. un 5.2. apakšpunktus).

Pediatriskā populācija

Nav atbilstoši indikāciju rivastigmīna lietošanai, lai ārstētu Alcheimera slimību pediatriskās populācijas pacientiem.

4.3.Kontrindikācijas

Paaugstināta jutība pret aktīvo vielu (rivastigmīnu), citiem karbamātu atvasinājumiem vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām.

Anamnēzē esošas reakcijas aplikācijas vietā pēc rivastigmīna plākstera lietošanas, kas liecina par alerģisku kontaktdermatītu (skatīt 4.4. apakšpunktu).

4.4.Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā

Blakusparādību sastopamības biežums un smaguma pakāpe parasti pieaug, lietojot lielākas devas. Lai samazinātu blakusparādību (piemēram, vemšanas) risku, gadījumā, ja terapija ir pārtraukta uz vairāk kā trim dienām, tā ir jāatsāk ar 1,5 mg devu divas reizes dienā.

Pēc rivastigmīna plākstera lietošanas var attīstīties reakcijas aplikācijas vietā, un tās parasti ir vieglas vai vidēji smagas. Šīs reakcijas pašas par sevi neliecina par sensibilizāciju. Tomēr rivastigmīna plākstera lietošana var izraisīt alerģisku kontaktdermatītu.

Alerģiska kontaktdermatīta iespējamība jāapsver, ja reakcijas aplikācijas vietā izplatās tālāk par plākstera robežām, ja pazīmes liecina par lokālo reakciju pastiprināšanos (piemēram, eritēmas, tūskas, pūtīšu, pūslīšu pastiprināšanās) un, ja 48 stundu laikā pēc plākstera noņemšanas simptomi būtiski neuzlabojas. Šajos gadījumos terapiju vajadzētu pārtraukt (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pacientiem, kuriem attīstās reakcijas aplikācijas vietā, kas liecina par rivasitgmīna plākstera izraisītu alerģisku kontaktdermatītu, un kuriem joprojām nepieciešama ārstēšana ar rivastigmīnu, terapijas maiņu uz ārstēšanu ar rivastigmīna iekšķīgi lietojamām zāļu formām drīkst veikt tikai pēc negatīvu alerģijas pārbaužu rezultātu saņemšanas un rūpīgas medicīniskas kontroles apstākļos. Iespējams, ka daži pacienti, kuriem pēc rivastigmīna plākstera lietošanas ir attīstījusies paaugstināta jutība pret rivastigmīnu, nevarēs lietot nevienu rivastigmīna zāļu formu.

Pēcreģistrācijas periodā retos gadījumos ziņots par alerģisku dermatītu (diseminētu) pacientiem, lietojot rivastigmīnu neatkarīgi no lietošanas veida (iekšķīgi, transdermāli). Šajos gadījumos terapiju vajadzētu pārtraukt (skatīt 4.3. apakšpunktu).

Pacienti un viņu aprūpētāji atbilstoši jāinformē.

Devas pielāgošana: Blakusparādības (piemēram, hipertensija un halucinācijas pacientiem ar Alcheimera demenci un ekstrapiramidālo simptomu pasliktināšanos, it īpaši trīci, pacientiem ar Parkinsona slimības izraisītu demenci) tiek novērotas drīz pēc devas palielināšanas. Tās var novērst ar devas samazināšanu. Citos gadījumos rivastigmīna terapija ir bijusi pārtraukta (skatīt

4.8. apakšpunktu).

Kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi, piemēram, slikta dūša, vemšana un caureja, ir atkarīgi no devas un var rasties galvenokārt, uzsākot terapiju un/vai palielinot devu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Sievietēm šīs nevēlamās blakusparādības novēro biežāk. Pacientus, kuriem attīstās ilgstošas vemšanas vai caurejas izraisītas dehidratācijas pazīmes vai simptomi, ja stāvoklis savlaicīgi diagnosticēts un ārstēts, var ārstēt ar intravenozu šķidruma ievadi un devas samazināšanu vai pārtraukšanu. Dehidratācija var būt saistīta ar smagām komplikācijām.

Pacientiem ar Alcheimera slimību var samazināties ķermeņa masa. Holīnesterāzes inhibitoru, tajā skaitā arī rivastigmīna, lietošana ir saistīta ar ķermeņa masas samazināšanos šiem pacientiem. Terapijas laikā ir jākontrolē pacienta ķermeņa masa.

Gadījumā, ja rodas spēcīga vemšana, kas saistīta ar rivastigmīna terapiju, nepieciešams veikt attiecīgu devas pielāgošanu, kā minēts 4.2. apakšpunktā. Dažos gadījumos smaga vemšana izraisīja barības vada plīsumu (skatīt 4.8. apakšpunktu). Šādi gadījumi novēroti pārsvarā pēc devas palielināšanas vai gadījumos, kad lietotas lielas rivastigmīna devas.

Rivastigmīns var izraisīt bradikardiju, kas ir torsade de pointes riska faktors, galvenokārt pacientiem ar riska faktoriem. Piesardzība jāievēro pacientiem ar lielu torsade de pointes attīstības risku, piemēram, pacientiem ar nekompensētu sirds mazspēju, nesenu miokarda infarktu, bradiaritmijām, tendenci uz hipokalēmiju vai hipomagnēmiju vai vienlaicīgu zāļu lietošanu, kas inducē QT pagarināšanos un/vai torsade de pointes (skatīt 4.5. un 4.8. apakšpunktu).

Rivastigmīns piesardzīgi jālieto pacientiem ar sinusa mezgla vājuma sindromu vai impulsu pārvades traucējumiem (sinuatriālā blokāde, atrioventrikulāra blokāde) (skatīt 4.8. apakšpunktu).

Rivastigmīns var pastiprināt kuņģa skābes sekrēciju. Ārstējot pacientus ar aktīvu kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, vai arī pacientus ar noslieci uz šo stāvokļu attīstību, jāievēro piesardzība.

Holīnesterāzes inhibitori piesardzīgi jānozīmē pacientiem, kuriem anamnēzē ir astma vai obstruktīvas plaušu slimības.

Holinomimētiskās vielas var izraisīt vai saasināt urīnceļu nosprostojumu un lēkmes. Ārstējot pacientus ar noslieci uz šo stāvokļu attīstību, jāievēro piesardzība.

Rivastigmīna lietošana pacientiem ar smagu Alcheimera slimības izraisītu demenci vai ar Parkinsona slimības izraisītu demenci smagā formā, cita veida demenci, vai arī cita veida atmiņas traucējumiem (piemēram, vecuma izraisītu izziņas spējas samazinājumu), nav pētīta un tādēļ to nav ieteicams lietot šajās pacientu grupās.

Tāpat kā citi holinomimētiskie līdzekļi, rivastigmīns var saasināt vai izraisīt ekstrapiramidālus simptomus. Pacientiem ar Parkinsona slimības izraisītu demenci novērota stāvokļa pasliktināšanās (ieskaitot bradikinēziju, diskinēziju, patoloģisku gaitu) un pieaugoša trīces intensitāte vai rašanās biežums (skatīt 4.8. apakšpunktu). Dažos gadījumos šie traucējumi noveda pie rivastigmīna lietošanas pārtraukšanas (piemēram, trīces dēļ rivastigmīna grupā terapija tika pārtraukta 1,7% pacientu, salīdzinot ar 0% placebo grupā). Šo blakusparādību gadījumā ieteicams veikt klīnisku novērošanu.

Īpašas pacientu grupas

Pacientiem ar klīniski nozīmīgiem nieru vai aknu darbības traucējumiem var attīstīties vairāk blakusparādību (skatīt 4.2. un 5.2. apakšpunktus). Stingri jāievēro dozēšanas rekomendācijas devu titrēšanai atbilstoši individuālai panesībai. Nav veikti pētījumi pacientiem ar smagiem aknu darbības traucējumiem. Tomēr rivastigmīnu drīkst lietot šajā pacientu grupā un nepieciešams veikt rūpīgu novērošanu.

Pacientiem ar ķermeņa masu līdz 50 kg var rasties vairāk blakusparādību, un var būt lielāka iespēja, ka terapija būs jāpārtrauc blakusparādību dēļ.

4.5.Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi

Kā holīnesterāzes inhibitors, anestēzijas laikā rivastigmīns var pastiprināt sukcinilholīna grupas miorelaksantu iedarbību. Izvēloties anestēzijas līdzekļus, jāievēro piesardzība. Ja nepieciešams, jāapsver iespēja veikt devas pielāgošanu vai pagaidu ārstēšanas pārtraukšanu.

Ņemot vērā rivastigmīna farmakodinamisko darbību, iespējamos papildus efektus, to nedrīkst lietot vienlaicīgi ar citām holinomimētiskām vielām. Rivastigmīns var ietekmēt antiholīnerģisko zāļu iedarbību (piemēram, oksibutinīns, tolterodīns).

Lietojot dažādus bēta blokatorus (ieskaitot atenololu) kombinācijā ar rivastigmīnu, ziņots par papildus efektiem, kas noved līdz bradikardijai (kas var beigties ar sinkopi). Sagaidāms, ka ar lielāku risku ir saistīti kardiovaskulārie bēta blokatori, taču ir saņemti ziņojumi par pacientiem, kuri ir lietojuši arī citus bēta blokatorus. Tādējādi, kombinējot rivastigmīnu ar bēta blokatoriem un arī citiem bradikardiju izraisošiem līdzekļiem (piemēram, III klases antiaritmiskiem līdzekļiem, kalcija kanāla antagonistiem, digitalis glikozīdiem, pilokarpīnu), jāievēro piesardzība.

Tā kā bradikardija ir torsades de pointes rašanās riska faktors, jāievēro piesardzība, kombinējot rivastigmīnu ar zālēm, kuras izraisa torsades de pointes, ieskaitot antipsihotiskos līdzekļus, piemēram, dažus fenotiazīnus (hlorpromazīnu, levopromazīnu), benzamīdus (sulpirīdu, sultoprīdu, amisulprīdu, tiaprīdu, veraliprīdu), pimozīdu, haloperidolu, droperidolu, cisaprīdu, citalopramu, difemanilu, i.v. eritromicīnu, halofantrīnu, mizolastīnu, metadonu, pentamidīnu un moksifloksacīnu. Var būt nepieciešama klīniska novērošana (EKG).

Klīniskajos pētījumos ar veseliem brīvprātīgajiem nav novērota farmakokinētiska mijiedarbība starp rivastigmīnu un digoksīnu, varfarīnu, diazepāmu vai fluoksetīnu. Varfarīna inducētā protrombīna laika palielināšanās nav saistīta ar rivastigmīna lietošanu. Pēc vienlaicīgas digoksīna un rivastigmīna lietošanas nenovēro nevēlamu ietekmi uz sirds impulsu pārvadi.

Atbilstoši šo zāļu metabolismam, metaboliska mijiedarbība ar citām zālēm ir maz ticama, lai gan rivastigmīns var nomākt citu vielu butirilholīnesterāzes meditēto metabolismu.

4.6.Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti

Grūtniecība

Grūsniem dzīvniekiem rivastigmīns un/vai tā metabolīti šķērso placentāro barjeru. Nav zināms, vai tas notiek arī cilvēkiem. Nav pieejama klīniskā informācija par rivastigmīna lietošanu grūtniecēm. Peri- /postnatālos pētījumos ar žurkām ir novērota ilgāka grūsnība. Rivastigmīnu nevajadzētu lietot grūtniecības laikā, izņemot absolūtas nepieciešamības gadījumus.

Barošana ar krūti

Rivastigmīns izdalās dzīvnieku mātīšu pienā. Nav zināms, vai rivastigmīns izdalās mātes pienā cilvēkiem, tāpēc sievietes, kuras lieto rivastigmīnu, nedrīkst barot bērnu ar krūti.

Fertilitāte

Žurkām netika novēroti rivastigmīna nevēlami blakusefekti, kas ietekmētu fertilitāti vai reproduktīvo funkciju (skatīt 5.3. apakšpunktu). Rivastigmīna ietekme uz fertilitāti cilvēkiem nav zināma.

4.7.Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus

Alcheimera slimība var pakāpeniski pavājināt spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Turklāt, rivastigmīns var izraisīt reiboni un miegainību, galvenokārt terapijas sākumā vai laikā, kad tiek palielināta deva. Tā rezultātā rivastigmīns maz vai mēreni ietekmē spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus. Tādējādi pacientu ar demenci, kuri saņem rivastigmīnu, spēja turpināt vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus, regulāri jāizvērtē ārstējošajam ārstam.

4.8.Nevēlamās blakusparādības

Drošības profila kopsavilkums

Visbiežāk ziņotās blakusparādības (BP) ir saistītas ar kuņģa–zarnu traktu, tajā skaitā slikta dūša (38%) un vemšana (23%), it īpaši laikā, kad tiek pielāgota deva. Klīniskajos pētījumos ir novērots, ka sievietes ir jutīgākas nekā vīrieši attiecībā uz kuņģa–zarnu trakta blakusparādībām un ķermeņa masas samazināšanos.

Blakusparādību uzskaitījums tabulas formā

1. tabulā un 2. tabulā blakusparādības norādītas atbilstoši MedDRA orgānu sistēmu grupām un sastopamības biežuma kategorijām. Sastopamības biežuma kategorijas ir noteiktas izmantojot sekojošu klasifikāciju: ļoti bieži (≥ 1/10); bieži (≥ 1/100 līdz < 1/10); retāk (≥ 1/1000 līdz < 1/100); reti (≥ 1/10000 līdz < 1/1000); ļoti reti (< 1/10000), nav zināmi (nevar noteikt pēc pieejamiem datiem).

Sekojošas blakusparādības, kas uzskaitītas 1. tabulā, ir novērotas ar rivastigmīnu ārstētiem Alcheimera demences pacientiem.

1. tabula

 

 

 

Infekcijas un infestācijas

 

Ļoti reti

Urīnceļu infekcija

Vielmaiņas un uztures traucējumi

 

Ļoti bieži

Anoreksija

Bieži

Samazināta apetīte

Nav zināmi

Dehidratācija

Psihiskie traucējumi

 

Bieži

Nakts murgi

Bieži

Uzbudinājums

Bieži

Apjukums

Bieži

Trauksme

Retāk

Bezmiegs

Retāk

Depresija

Ļoti reti

Halucinācijas

Nav zināmi

Agresivitāte, nemiers

Nervu sistēmas traucējumi

 

Ļoti bieži

Reibonis

Bieži

Galvassāpes

Bieži

Miegainība

Bieži

Trīce

Retāk

Ģībonis

Reti

Krampji

Ļoti reti

Ekstrapiramidāli simptomi (tajā skaitā

 

Parkinsona slimības pasliktināšanās)

Sirds funkcijas traucējumi

 

Reti

Stenokardija

Ļoti reti

Sirds aritmija (piemēram, bradikardija, atrioventrikulāra

 

blokāde,

 

priekškambaru mirdzēšana un tahikardija)

Nav zināmi

Sinusa mezgla vājuma sindroms

Asinsvadu sistēmas traucējumi

 

Ļoti reti

Hipertensija

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

 

Ļoti bieži

Slikta dūša

Ļoti bieži

Vemšana

Ļoti bieži

Caureja

Bieži

Sāpes vēderā un dispepsija

Reti

Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla

Ļoti reti

Kuņģa-zarnu trakta asiņošana

Ļoti reti

Pankreatīts

Nav zināmi

Daži smagas vemšanas gadījumi bija saistīti ar

 

barības vada plīsumu(skatīt 4.4. apakšpunktu).

 

Aknu un/vai žults izvades sistēmas

 

traucējumi

 

Retāk

Paaugstināti aknu funkcionālo analīžu rezultāti

Nav zināmi

Hepatīts

Ādas un zemādas audu bojājumi

 

Bieži

Hiperhidroze

Reti

Izsitumi

Nav zināmi

Nieze, alerģisks dermatīts (diseminēts)

Vispārēji traucējumi un reakcijas

 

ievadīšanas vietā

 

Bieži

Nogurums un astēnija

Bieži

Savārgums

Retāk

Kritieni

Izmeklējumi

 

Bieži

Ķermeņa masas samazināšanās

Pēc rivastigmīna transdermālo plāksteru lietošanas novērotas vēl sekojošas blakusparādības: delīrijs, drudzis, samazināta apetīte, urīna nesaturēšana (bieži), psihomotora hiperaktivitāte (retāk), eritēma, nātrene, pūšļi, alerģisks dermatīts (nav zināmi).

2. tabulā norādītas blakusparādības, kas novērotas klīniskajos pētījumos ar rivasitgmīna kapsulām, ārstējot pacientus ar Parkinsona slimības izraisītu demenci.

2. tabula

 

 

 

Vielmaiņas un uztures traucējumi

 

Bieži

Samazināta apetīte

Bieži

Dehidratācija

Psihiskie traucējumi

 

Bieži

Bezmiegs

Bieži

Trauksme

Bieži

Nemiers

Bieži

Redzes halucinācijas

Bieži

Depresija

Nav zināmi

Agresivitāte

Nervu sistēmas traucējumi

 

Ļoti bieži

Trīce

Bieži

Reibonis

Bieži

Miegainība

Bieži

Galvassāpes

Bieži

Parkinsona slimība (pasliktināšanās)

Bieži

Bradikinēzija

Bieži

Diskinēzija

Bieži

Hipokinēzija

Bieži

Muskuļu rigiditāte

Retāk

Distonija

Sirds funkcijas traucējumi

 

Bieži

Bradikardija

Retāk

Priekškambaru mirdzēšana

Retāk

Atrioventrikulāra blokāde

Nav zināmi

Sinusa mezgla vājuma sindroms

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Hipertensija

Bieži

Retāk

Hipotensija

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

 

Ļoti bieži

Slikta dūša

Ļoti bieži

Vemšana

Bieži

Caureja

Bieži

Sāpes vēderā un dispepsija

Bieži

Pastiprināta siekalu izdalīšanās

Aknu un/vai žults izvades sistēmas

 

traucējumi

 

Nav zināmi

Hepatīts

Ādas un zemādas audu bojājumi

 

Bieži

Hiperhidroze

Nav zināmi

Alerģisks dermatīts (diseminēts)

Vispārēji traucējumi un reakcijas

 

ievadīšanas vietā

 

Ļoti bieži

Kritieni

Bieži

Nogurums un astēnija

Bieži

Gaitas traucējumi

Bieži

Parkinsona gaita

Sekojošas papildus blakusparādības novērotas klīniskajā pētījumā pacientiem ar Parkinsona slimības izraisītu demenci un kurus ārstēja ar rivastigmīna transdermālajiem plāksteriem: uzbudinājums (bieži).

3. tabulā norādīts pacientu skaits un procentuālais daudzums no specifiska 24 nedēļu klīniskā pētījuma ar rivastigmīnu pacientiem, ar Parkinsona slimības izraisītu demenci, ar iepriekš noteiktām blakusparādībām, kas var liecināt par Parkinsona slimības simptomu pasliktināšanos.

3. tabula

 

 

 

 

 

 

 

Iepriekš noteiktas blakusparādības, kas var liecināt par

Rivastigmīns

Placebo

Parkinsona slimības simptomu pasliktināšanos

n (%)

n (%)

pacientiem

 

 

 

 

ar Parkinsona slimības izraisītu demenci

 

 

 

 

Kopējais pētīto pacientu skaits

362 (100)

179 (100)

Kopējais pacientu skaits ar iepriekš noteiktu BP

(27,3)

(15,6)

Trīce

(10,2)

(3,9)

Kritieni

21 (5,8)

11 (6,1)

Parkinsona slimība (pasliktināšanās)

12 (3,3)

(1,1)

Pastiprināta siekalu izdalīšanās

(1,4)

 

Diskinēzija

(1,4)

(0,6)

Parkinsonisms

(2,2)

(0,6)

Hipokinēzija

(0,3)

 

Kustību traucējumi

(0,3)

 

Bradikinēzija

(2,5)

(1,7)

Distonija

(0,8)

(0,6)

Patoloģiska gaita

(1,4)

 

Muskuļu rigiditāte

(0,3)

 

Līdzsvara traucējumi

(0,8)

(1,1)

Skeleta muskuļu stīvums

(0,8)

 

Drebuļi

(0,3)

 

Motora disfunkcija

(0,3)

 

Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām

Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV

1003. Tālr.: +371 67078400; Fakss: +371 67078428.

Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv

4.9.Pārdozēšana

Simptomi

Vairums nejaušas pārdozēšanas gadījumu nav saistīti ne ar kādām klīniskām izpausmēm un simptomiem, un gandrīz visi šie pacienti terapiju ar rivastigmīnu turpināja 24 stundas pēc pārdozēšanas.

Vidēji smagas saindēšanās gadījumā ziņots par holīnerģisku toksicitāti ar muskarīna tipa simptomiem, tādiem kā miozi, pietvīkumu, gremošanas traucējumiem, tostarp sāpēm vēderā, sliktu dūšu, vemšanu un caureju, bradikardiju, bronhospazmām un palielinātu bronhu sekrēciju, pastiprinātu svīšanu, patvaļīgu urināciju un/vai defekāciju, acu asarošanu, hipotensiju un pastiprinātu siekalu izdalīšanos.

Smagākos gadījumos var attīstīties nikotīna tipa efekti, tādi kā muskuļu vājums, fascikulācijas, krampji un elpošanas apstāšanās ar iespējamu letālu iznākumu.

Papildus ir bijuši reiboņa, trīces, galvassāpju, miegainības, apjukuma, hipertensijas, halucināciju un savārguma pēcreģistrācijas gadījumi.

Ārstēšana

Tā kā rivastigmīna plazmas eliminācijas pusperiods ir 1 stunda un acetilholīnesterāzes nomākums ilgst apmēram 9 stundas, asimptomātiskas pārdozēšanas gadījumā ir ieteicams turpmāko 24 stundu laikā nelietot nākamās rivastigmīna devas. Ja pārdozēšana ir izraisījusi izteikti sliktu dūšu un stipru vemšanu, jāapsver nepieciešamība lietot pretvemšanas līdzekļus. Nepieciešamības gadījumā, parādoties citām nevēlamām blakusparādībām, jāveic atbilstoša simptomātiska terapija.

Smagas pārdozēšanas gadījumā var lietot atropīnu. Ieteicamā sākuma deva ir 0,03 mg/kg atropīna sulfāta intravenozi, un nākamo atropīna devu lielums ir atkarīgs no pacienta klīniskās atbildes reakcijas. Skopolamīnu nav ieteicams izmantot kā antidotu.

5.FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS

5.1.Farmakodinamiskās īpašības

Farmakoterapeitiskā grupa: psihoanaleptiski līdzekļi, antiholīnesterāzes, ATĶ kods: N06DA03

Rivastigmīns ir karbamātu grupas acetil- un butirilholīnesterāzes inhibitors. Uzskata, ka tas, palēninot funkcionāli neskartu holīnerģisko neironu izdalītā acetilholīna noārdīšanos, atvieglo holīnerģisko nervu impulsu pārvadi. Tādējādi rivastigmīns var uzlabot izziņas spējas, kur mediators ir acetilholīns, Alcheimera un Parkinsona slimības izraisītas demences gadījumā.

Rivastigmīns mijiedarbojas ar tā mērķa enzīmiem un veido kovalenti saistītus kompleksus, kas uz laiku inaktivē enzīmus. Jaunam, veselam cilvēkam iekšķīga 3 mg devas lietošana pirmo 1,5 stundu laikā pēc lietošanas samazina acetilholīnesterāzes (acethylcholinesterase - AChE) aktivitāti CSŠ (cerebrospinālajā šķidrumā) par apmēram 40%. Sākotnējā līmenī enzīma aktivitāte atjaunojas aptuveni 9 stundu laikā, kad ir sasniegta maksimālā nomākuma pakāpe. Pacientiem ar Alcheimera slimību AChE nomākums CSŠ ar rivastigmīnu, ja deva ir līdz pat 6 mg divas reizes dienā (lielākā testētā deva), ir atkarīga devas lieluma. Butirilholīnesterāzes aktivitātes nomākums CSŠ 14 pacientiem ar Alcheimera slimību, kurus ārstēja ar rivastigmīnu, bija līdzīgs AChE nomākumam.

Alcheimera demences klīniskie pētījumi

Rivastigmīna efektivitāte ir pierādīta, izmantojot trīs neatkarīgus, šajā nozarē izmantotus vērtēšanas testus, ko periodiski veica 6 mēnešus ilgo terapijas periodu laikā. Šie testi ir ADAS-Cog (Alzheimer’s Disease Assessment Scale – Cognitive subscale, Alcheimera slimības novērtējuma skala – Izziņas apakšskala, izpildes kvalitāti balstīti izziņas spējas mērījumi), CIBIC-Plus (Clinician’s Interview Based Impression of Change-Plus, Klīnicista intervijā noskaidroto pārmaiņu radītais iespaids, vispusīgs globāls ārsta veiktais pacienta novērtējums, pievienojot aprūpes speciālista aptaujas datus) un PDS (Progressive Deterioration Scale, Slimības progresijas paasinājuma skala, aprūpes speciālista veikts ikdienas aktivitāšu izpildes, tajā skaitā personīgās higiēnas, ēšanas, ģērbšanās, mājsaimniecības darbību, piemēram, iepirkšanās, spēja orientēties apkārtējā vidē un darbību, kas saistītas ar finansēm, u.t.t.), vērtējums.

Pētījumā iesaistītiem pacientiem MMSE (Mini-Mental State Examination, Mini psihiskā stāvokļa izmeklēšanas) vērtējums bija 10–24.

Veikti trīs pivotāli 26 nedēļu, daudzcentru pētījumi vieglas vai vidēji smagas Alcheimera slimības pacientiem, divos no tiem tika lietotas elastīgas devas. Šo pētījumu rezultāti, kas iegūti no pacientiem, kuriem novēroja klīniski nozīmīgu uzlabošanos, ir apkopoti 4. Tabulā zemāk. Šajos pētījumos klīniski atbilstošs uzlabojums tika definēts kā a priori ne mazāk kā 4 punktus liels ADAS-Cog rezultātu uzlabojums, CIBIC-Plus uzlabojums vai ne mazāk kā 10% liels PDS uzlabojums.

Turklāt, tabulā ir iekļauta arī atbildes reakcijas post-hoc definīcija. Sekundārās definīcijas gadījumā nepieciešams 4 vai vairāk punktus liels ADAS-Cog rezultātu uzlabojums, kā arī, lai nepasliktinātos CIBIC-Plus un PDS rezultāti. Vidējā dienas deva pētījuma dalībniekiem, kas tika iekļauti 6-12 mg grupā, atbilstoši šai definīcijai bija 9,3 mg. Ir būtiski atzīmēt, ka šīs indikācijas gadījumā faktori atšķiras, un tiešs atšķirīgu zāļu lietošanas rezultātu salīdzinājums šajā gadījumā nav derīgs.

4. tabula

 

Pacienti (%), kuriem novēro klīniski nozīmīgu atbildes

 

 

 

reakciju

 

 

 

 

Paredzētais ārstējamo

 

Iepriekš veikta

 

 

pacientu skaits

 

 

 

 

pēdējā novērošana

 

 

 

 

 

 

Reakcijas vērtējuma

Rivastigmīns

Placebo

 

Rivastigmīns

Placebo

 

kritērijs

6-12 mg

 

 

6-12 mg

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

N=473

N=472

 

N=379

N=444

 

 

 

 

25***

 

 

 

ADAS-Cog: uzlabojums ne

21***

 

 

mazāk kā 4 punkti

 

 

 

 

 

 

 

CIBIC-Plus: uzlabojums

29***

 

32***

 

 

PDS: ne mazāk kā

26***

 

30***

 

 

10% uzlabojums

 

 

 

 

 

 

 

ADAS-Cog uzlabojums ne

10*

 

12**

 

 

mazāk kā 4 punkti,

 

 

 

 

 

 

 

nepasliktinās CIBIC-Plus un

 

 

 

 

 

 

 

PDS

 

 

 

 

 

 

 

*p<0.05, **p<0.01, ***p<0.001

Parkinsona slimības izraisītas demences klīniskie pētījumi

Rivastigmīna efektivitāte Parkinsona slimības izraisītas demences gadījumā pierādīta 24 nedēļu daudzcentru, dubultmaskētā, placebo kontrolētā pamatpētījumā un tā 24 nedēļu atklātā pagarinājuma fāzē. Šajā pētījumā iekļautajiem pacientiem MMSE (Mini-Mental State Examination, Mini psihiskā stāvokļa izmeklēšanas) vērtējums bija 10–24. Efektivitāte noteikta, lietojot divas neatkarīgas skalas, pēc kurām veica regulāru novērtēšanu 6 mēnešus ilgā terapijas periodā, kā redzams zemāk 5. tabulā:

ADAS-Cog (izziņas spējas vērtējums) un vispārējais ADCS-CGIC (Alzheimer’s Disease Cooperative Study-Clinician’s Global Impression of Change) vērtējums.

5. tabula

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Parkinsona slimības

ADAS-Cog

 

ADAS-Cog

ADCS- CGIC

ADCS-CGIC

izraisīta demence

Rivastigmīns

Placebo

Rivastigmīns

Placebo

ITT + RDO populācija

(n=329)

 

(n=161)

(n=329)

(n=165)

Vidējais sākuma stāvoklis

23,8 ± 10,2

 

24,3 ± 10,5

n/a

n/a

± SN

 

 

 

 

 

 

Vidējās izmaiņas pēc 24

2,1 ± 8,2

 

-0,7 ± 7,5

3,8 ± 1,4

4,3 ± 1,5

nedēļām

 

 

 

 

 

± SN

 

 

 

 

 

Terapijas korekcijas

 

2,881

n/a

 

izmaiņa

 

 

p vērtība, salīdzinot ar

 

<0,0011

0,0072

 

placebo

 

 

 

 

 

ITT - LOCF populācija

(n=287)

 

(n=154)

(n=289)

(n=158)

Vidējais sākuma stāvoklis

24,0 ± 10,3

 

24,5 ± 10,6

n/a

n/a

± SN

 

 

 

 

 

 

Vidējās izmaiņas pēc 24

2,5 ± 8,4

 

-0,8 ± 7,5

3,7 ± 1,4

4,3 ± 1,5

nedēļām

 

 

 

 

 

± SN

 

 

 

 

 

Terapijas korekcijas

 

 

 

 

 

izmaiņa

 

 

 

n/a

 

p vērtība, salīdzinot ar

 

3,541

<0,0012

 

placebo

 

<0,0011

 

 

1Pēc ANCOVA metodes, kur terapija un valsts bija faktori, un sākumstāvokļa vērtība bija papildus mainīgais raksturlielums. Pozitīvas izmaiņas norāda uz stāvokļa uzlabošanos.

2Vidējie dati liecina par piemērotību, kategoriskā analīze veikta, izmantojot van Elterena testu ITT: Intent-To-Treat (paredzētais ārstēto pacientu skaits); RDO: Retrieved Drop Outs (pacienti, kuri atjaunoti pēc izstāšanās); LOCF: Last Observation Carried Forward (pēdējais priekšlaicīgi veiktais novērojums)

Lai gan terapijas efektivitāte tika novērota visās pētījuma pacientu grupās, izvērtējot datus novēroja, ka labāka ārstēšanas efektivitāte, salīdzinājumā ar placebo, tika novērota pacientu apakšgrupā ar Parkinsona slimības izraisītu vidēji smagu demenci. Līdzīgi, labāka ārstēšanas efektivitāte tika novērota s pacientiem ar redzes halucinācijām (skatīt 6. tabulu).

6. tabula

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Parkinsona slimības

ADAS-Cog

ADAS-Cog

ADAS-Cog

ADAS-Cog

izraisīta demence

Rivastigmīns

Placebo

Rivastigmīns

Placebo

 

 

 

 

 

 

Pacienti ar redzes

Pacienti bez redzes

 

halucinācijām

 

halucinācijām

 

ITT + RDO populācija

(n=107)

(n=60)

(n=220)

(n=101)

Vidējais sākuma stāvoklis

 

 

 

 

± SN

25,4 ± 9,9

27,4 ± 10,4

23,1 ± 10,4

22,5 ± 10,1

Vidējās izmaiņas pēc 24

1,0 ± 9,2

-2,1 ± 8,3

2,6 ± 7,6

0,1 ± 6,9

nedēļām

 

 

 

 

± SN

 

 

 

 

Terapijas korekcijas

 

4,271

 

2,091

izmaiņa

 

 

p vērtība, salīdzinot ar

 

0,0021

 

0,0151

placebo

 

 

 

 

 

 

 

Pacienti ar vidēji smagu

Pacienti ar vieglu demenci

 

demenci (MMSE 10-17)

(MMSE 18-24)

ITT + RDO populācija

(n=87)

 

(n=44)

(n=237)

 

(n=115)

Vidējais sākuma stāvoklis

 

 

 

 

 

 

± SN

32,6 ± 10,4

 

33,7 ± 10,3

20,6 ± 7,9

 

20,7 ± 7,9

Vidējās izmaiņas pēc 24

2,6 ± 9,4

 

-1,8 ± 7,2

1,9 ± 7,7

 

-0,2 ± 7,5

nedēļām

 

 

 

 

 

 

 

 

± SN

 

 

 

 

 

 

Terapijas korekcijas

 

4,731

 

2,141

izmaiņa

 

 

p vērtība, salīdzinot ar

 

0,0021

 

0,0101

placebo

 

 

 

 

 

 

1 Pēc ANCOVA metodes, kur terapija un valsts bija faktori, un sākumstāvokļa vērtība bija papildus mainīgais raksturlielums. Pozitīvas izmaiņas norāda uz stāvokļa uzlabošanos.

ITT: Intent-To-Treat (paredzētais ārstēto pacientu skaits); RDO: Retrieved Drop Outs (pacienti, kuri atjaunoti pēc izstāšanās)

Eiropas Zāļu aģentūra atbrīvojusi no pienākuma iesniegt pētījumu rezultātus rivastigmīnam visās pediatriskās populācijas apakšgrupās Alcheimera demences ārstēšanai un demences ārstēšanai pacientiem ar idiopātisku Parkinsona slimību (informāciju par lietošanu pediatriskiem pacientiem skatīt 4.2. apakšpunktā).

5.2.Farmakokinētiskās īpašības

Uzsūkšanās

Rivastigmīna uzsūkšanās ir ātra un pilnīga. Maksimālā koncentrācija tiek sasniegta apmēram 1 stundas laikā. Rivastigmīna un tā mērķa enzīmu mijiedarbības rezultātā vielas biopieejamība ir aptuveni

1,5 reizes lielāka, nekā sagaidāms, palielinot devu. 3 mg lielas devas absolūtā biopieejamība ir

apmēram 36 13%. Rivastigmīna lietošana ēdienreižu laikā aizkavē uzsūkšanos (tmax) par 90 minūtēm, samazina Cmax un palielina AUC par apmēram 30%.

Izkliede

Rivastigmīna saistīšanās ar olbaltumvielām ir aptuveni 40%. Tas viegli šķērso hematoencefālisko barjeru un šķietamais izkliedes tilpums ir 1,8-2,7 l/kg.

Biotransformācija

Rivastigmīna metabolisms ir ātrs un plašs (plazmas eliminācijas pusperiods ir apmēram 1 stunda), galvenokārt holīnesterāzes meditētās hidrolīzes rezultātā veidojot dekarbamilēto metabolītu. In vitro šis metabolīts minimāli (<10%) nomāc acetilholīnesterāzi.

Pamatojoties uz in vitro pētījumu datiem, nav sagaidāma farmakokinētiska mijiedarbība ar zālēm, ko metabolizē sekojošo citohromu izoenzīmi: CYP1A2, CYP2D6, CYP3A4/5, CYP2E1, CYP2C9, CYP2C8, CYP2C19 vai CYP2B6. Pamatojoties uz pierādījumiem, kas iegūti in vitro un pētījumos ar dzīvniekiem, galvenie citohroma P450 izoenzīmi minimāli piedalās rivastigmīna metabolismā. Pēc 0,2 mg lielas intravenozas devas ievadīšanas rivastigmīna kopējais plazmas klīrenss ir aptuveni

130 l/h. Pēc 2,7 mg intravenozas devas ievadīšanas tas samazinās līdz 70 l/h.

Eliminācija

Urīnā nav konstatēts neizmainīts rivastigmīns; metabolītu izdalīšanās caur nierēm ir galvenais metabolītu eliminācijas ceļš. Ievadot 14C iezīmētu rivastigmīnu, izdalīšanās caur nierēm bija ātra un

gandrīz pilnīga (>90% 24 stundu laikā). Mazāk kā 1% ievadītās devas izdalās ar izkārnījumiem. Pacientiem ar Alcheimera slimību nenovēro rivastigmīna vai dekarbamilētā metabolīta uzkrāšanos.

Populācijas farmakokinētikas analīze liecina, ka pacientiem ar Alcheimera slimību (n=75 smēķētāji un 549 nesmēķētāji), kuri iekšķīgi lietoja rivastigmīna kapsulas devās līdz 12 mg/dienā, nikotīns par 23% palielina iekšķīgi lietota rivastigmīna perorālo klīrensu.

Vecāki cilvēki

Lai gan gados vecākiem pacientiem, salīdzinot ar jauniem, veseliem brīvprātīgajiem, rivastigmīna biopieejamība ir augstāka, pētot pacientus ar Alcheimera slimību vecumā no 50 līdz 92 gadiem, nav iegūti pierādījumi par biopieejamības izmaiņām, palielinoties pacienta vecumam.

Aknu darbības traucējumi

Pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem rivastigmīna Cmax bija par aptuveni 60% lielāks un rivastigmīna AUC bija vairāk kā divas reizes lielāks nekā veseliem indivīdiem.

Nieru darbības traucējumi

Salīdzinot ar veseliem indivīdiem, indivīdiem ar vidēji smagiem nieru darbības traucējumiem rivastigmīna Cmax un AUC ir aptuveni divas reizes lielāki; tomēr smagu nieru darbības traucējumu gadījumā Cmax un AUC izmaiņas nenovēro.

5.3.Preklīniskie dati par drošumu

Atkārtotu devu toksicitātes pētījumi ar žurkām, pelēm un suņiem liecina vienīgi par iedarbību, kas saistīta ar pastiprinātu farmakoloģisko iedarbību. Nav novērota toksiska ietekme uz mērķa orgāniem. Sakarā ar izmantoto dzīvnieku modeļu jutību iedarbība uz cilvēku drošības robeža netika sasniegta.

Standarta vivo un in vitro pētījumu kompleksā nav novērota rivasitgmīna mutagenitāte, izņemot hromosomu aberācijas testā ar cilvēka perifērajiem leikocītiem pie tādas iedarbības, kas 104 reizes pārsniedz maksimālo klīniskajā praksē izmantojamo iedarbību. In vivo mikrokodoliņu testa rezultāti bija negatīvi. Arī galvenais metabolīts NAP226-90 neuzrādīja genotoksisku potenciālu.

Pētījumos ar žurkām un pelēm, izmantojot maksimālās panesamās devas, nav iegūti pierādījumi par kancerogenitāti, lai gan rivastigmīna un tā metabolītu iedarbība bija vājāka kā iedarbība cilvēkam. Standartizējot pēc ķermeņa virsmas laukuma, rivastigmīna un tā metabolītu iedarbība bija aptuveni vienāda ar maksimālo cilvēkiem ieteicamo devu – 12 mg dienā. Tomēr, salīdzinot ar maksimālo devu cilvēkam, dzīvnieki saņēma aptuveni 6 reizes lielāku devu.

Rivastigmīns šķērso dzīvnieku placentāro barjeru un izdalās mātīšu pienā. Pētot iekšķīgu devu ietekmi uz grūsnām žurkām un trušiem, nav pierādīta rivastigmīna teratogenitāte. Perorālos pētījumos ar žurku mātītēm un tēviņiem netika novēroti nevēlami rivastigmīna blakusefekti, kas ietekmētu fertilitāti un reproduktīvo funkciju, gan vecāku paaudzē, gan vecāku pēcnācējiem.

Pētījumā ar trušiem rivastigmīnam bija konstatēts viegls acu/gļotādas kairinātāja potenciāls.

6.FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

6.1.Palīgvielu saraksts

Kapsulas saturs:

Magnija stearāts

Bezūdens koloidālais silīcija dioksīds

Hipromeloze

Mikrokristāliskā celuloze

Kapsulas vāciņš:

Rivastigmine Actavis 1,5 mg cietās kapsulas Titāna dioksīds (E171)

Dzeltenais dzelzs oksīds (E172) Želatīns

Rivastigmine Actavis 3 mg, 4,5 mg, 6 mg cietās kapsulas Sarkanais dzelzs oksīd (E172)

Titāna dioksīds (E171) Dzeltenais dzelzs oksīds (E172) Želatīns

Drukājamā tinte: Šellaka Propilēnglikols

Sarkanais dzelzs oksīds (E172)

Tintes sastāvā var būt vai nebūt kālija hidroksīds

6.2.Nesaderība

Nav piemērojama.

6.3.Uzglabāšanas laiks

2 gadi.

6.4.Īpaši uzglabāšanas nosacījumi

Uzglabāt temperatūrā līdz 25°C.

6.5.Iepakojuma veids un saturs

-Blisteri (Al/PVH): 28, 56 un 112 cietās kapsulas.

-Pudelītes (ABPE) ar ZBPE vāciņu: 250 cietās kapsulas.

Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.

6.6.Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai

Nav īpašu prasību.

7.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS

Actavis Group PTC ehf. Reykjavíkurvegur 76-78 220 Hafnarfjörður Īslande

8.REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)

Rivastigmine Actavis 1,5 mg cietās kapsulas

EU/1/11/693/001

EU/1/11/693/002

EU/1/11/693/003

EU/1/11/693/004

Rivastigmine Actavis 3 mg cietās kapsulas

EU/1/11/693/005

EU/1/11/693/006

EU/1/11/693/007

EU/1/11/693/008

Rivastigmine Actavis 4,5 mg cietās kapsulas

EU/1/11/693/009

EU/1/11/693/010

EU/1/11/693/011

EU/1/11/693/012

Rivastigmine Actavis 6 mg cietās kapsulas

EU/1/11/693/013

EU/1/11/693/014

EU/1/11/693/015

EU/1/11/693/016

9.REĢISTRĀCIJAS / PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS

Reģistrācijas datums: 2011. gada 16. jūnijs

10.TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietnē http://www.ema.europa.eu

Komentārus

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
  • Palīdzība
  • Get it on Google Play
  • Par
  • Info on site by:

  • Presented by RXed.eu

  • 27558

    recepšu zāles uzskaitītas